allazi.lv

Ieskats Allažu bibliotēku vēsturē

Bibliotēkas Allažos pastāvējušas jau brīvās Latvijas laikos. Ir zināma lauksaimniecības bibliotēka “Ražotājs” un privātā bibliotēka „Grunduļos”. V. Salnais un A. Maldups  grāmatās „Pagastu apraksti”,1935.g. un „Apriņķu un pagastu apraksti”, 1937.g. minējuši Allažu saviesīgo bibliotēku ar 800 sējumiem (1935.g.) un Allažu jaunatnes bibliotēku (800 sēj. 1937.g.)

Pēc kara Allažu ciema bibliotēka uzsākusi darbu 1945.g. pavasarī. Tā bija izvietota Tautas namā un dēvēta par Tautas nama bibliotēku. Pirmā vadītāja – Aina Andersone.

1945. g. grāmatu fonds tika komplektēts no atsevišķu māju (Anšpeteru, Dziedoņu u.c.) iedzīvotāju atstātajām grāmatām un saziedotām grāmatām  (1. akts reģistrēts 1945.g.13.martā). 1945.g. tika savāktas 228 grāmatas. Lai grāmatu fonds atbilstu politiskajām prasībām, pēc Rīgas apriņķa kultūras – izglītības nodaļas  pavēles tas tika revidēts - tika izņemtas komunistiskās sabiedrības celtniecības morālei neatbilstošas grāmatas. Ar 1947.g. bibliotēka sāka saņemt grāmatas centralizēti no bibliotēku kolektora. (Rēķins Nr.8389, 1947.g.4. aprīlī par 28 grāmatām ar cenu 213,30 rubļi.) Tika piesūtītas arī inventāra grāmatas, dienasgrāmatas, atskaišu veidlapas.

Izveidojoties Siguldas rajonam un Mucenieku ciemam, 1950.g. bibliotēka pārdēvēta par Mucenieku ciema bibliotēku. 1954. gadā, apvienojot Mucenieku un Allažu ciemu, tā saucas Siguldas rajona Allažu ciema II bibliotēka.

1963.g. Siguldas rajonu pievieno Rīgas rajonam, bibliotēku nosauc par Allažu ciema bibliotēku.

Bibliotēka Ausmās – Allažmuižā

Iespējams, Allažu I bibliotēka bijusi Ausmās, kā padomju laikā pēc kolhoza nosaukuma dēvēja Allažmuižu. Par to nekādu rakstisku norādījumu nav. Pastāv iespēja, ka līdz ar kolhoza „ Ausmas” izveidošanos, tāda pastāvējusi kolhoza bilancē. Bibliotēkas vadītājus tāpat kā fermas pārziņus iecēla kolhoza vadība, tie bieži mainījās, un bibliotēka panīka. Ap 1954.gadu darbinieki Ausmās norādīja, ka esot saglabājušās grāmatas no iepriekšējās bibliotēkas.

Bibliotēkā Ausmās strādājušas M.Blūma , Dz. Holča, Ā. Eglīte, L. Badūna, G. Bremze, V.Gugāne-Slišāne.  Vēl 1970. gados bijusi  bibliotēka kolhoza “Ausmas” kantorī, bet telpu šaurības dēļ tā pārcelta uz Tautas namu.  Tā bibliotēka tika atrauta no mikrorajona lasītājiem un pēc 9 ½ gadiem tika likvidēta. Grāmatu fonds tika izdalīts pa rajona bibliotēkām.

Telpu maiņa

No 1945.-1967.g. bibliotēka atradās Tautas nama telpās. Tad to pārceļ uz kolhoza „Allaži” telpām. Sakarā ar kolhoza  „Allaži” apvienošanos ar kolhozu „Ausma”, 1973. gadā bibliotēku no kantora pārceļ uz pagaidu telpām „Kalmiņos”, bet 1981. gada rudenī kolhoza vadība tai ierāda jaunas telpas – 3 istabu dzīvokli Birzes ielā 2, kur tā atradās līdz 1990. gadam. Tad  dzīvokli privatizē un bibliotēkai jāpārceļas uz bijušajām kolhoza kantora telpām, bet, privatizējot to – uz pašreizējām telpām Birzes ielā 4.

Bibliotekāri

Allažu ciema bibliotēkā no 1945,. – 1990.g. strādājuši 18 bibliotekāri.

Bibliotēkas darba metodes

Darba plāni tika rakstīti ar 1951. gadu. Pienākumi – grāmatu apstrāde, labošana, katalogu veidošana, preses komplektēšana, lasītāju apkalpošana, ieskaitot  ilglasītāju apmeklējumus mājās. Ap 1970.g.sākas bibliogrāfisko, metodisko, novadpētniecības katalogu veidošana. Vispārējo rakstu katalogs – ar 1975.g.   Ar 1978.g. grāmatas apstrādā centralizēti, uz vietām tikai žurnālus. Tiek veidoti literatūras stendi, plauktu izstādes.

Allažu ciema bibliotēkas apkalpojamais mikrorajons 1982. gadā bija visa ciema teritorija 156 km². Te dzīvo ap 1200 iedzīvotāju. jeb 538 ģimenes. No tiem lasītāji ir 336, jeb 224 ģimenes, kas veido  – 42% Bibliotekāra pienākumos bija arī 3 pārvietojamo bibliotēkas punktu apkalpošana  (Grunduļos”, “Zvirgzdos”, 2. ražošanas iecirknī  Ausmā).

1948.-49.g  tiek organizēta literatūras mutvārdu propaganda – skaļā priekšā lasīšana, kolektīva radiopārraižu klausīšanās, pārrunas par grāmatām, lekcijas. Ar 1958.g. lielāka vērība tika piegriezta pasākumiem bērniem un ieteicamās literatūras sarakstu sastādīšanai atsevišķām lasītāju grupām - grāmatu ieteikšanai. Bibliotekāra pienākumos ietilpa arī saimnieciskais darbs – inventāra iegāde, telpu uzkopšana, malkas sagāde un skaldīšana, kurināšana. Pašlaik telpu uzturēšana ir pagasta pārziņā.

Sadarbība ar vietējām institūcijām

Sadarbībā ar kolhozu un pagasta izpildkomiteju bibliotekārs piedalījās sienas avīžu, lozungu, diagrammu un plakātu izgatavošanā, iedzīvotāju un lopu uzskaitē, vēlēšanu organizēšanā.  Bibliotekārs arī sakārtoja vietējās skolas un kolhoza bibliotēkas fondus. Skolas skolotāji palīdzēja bibliotekāram organizēt disputus, literatūras tiesas un pārrunas. 70. gadu sākumā paralēli literatūras apskatiem izvērtās pārrunas par jaunatnes audzināšanas problēmām. Vietējā mežniecība nodrošināja bibliotēku ar malku, bet kolhozs ”Allaži” ar telpām.

Bibliotekārs piedalījās lopu uzskaitē un iedzīvotāju skaitīšanās un vēlēšanu organizēšanā. Tā Vītoliņa 1955.g. 4 mēn. bijusi izpildkomitejas darbā un bibliotēka slēgta

Pirmās bibliotekāres Ainas Andersones atmiņas.

Sāku strādāt 1944.g. rudenī. 1944/45.g. ziemā trīs mēnešus mācījos kursos Rīgā. Atgriezos bibliotēkā Tautas namā. Fonda nebija. Kopā ar pagasta aktīvu vācām grāmatas no atstātajām mājām, no kādreizējās lauksaimniecības bibliotēkas “Ražotājs”. Sāku saņemt arī pirmās grāmatas no bibliotēku kolektora.

Fondu glabājām pielāgotos skapjos. Nekādu katalogu vai kartīšu nebija. Visas atzīmes par izsniegtajām grāmatām izdarījām burtnīcās. Kantora grāmata bija pirmā inventāra grāmata. Atskaitījāmies Kultūras – izglītības nodaļai, no tās arī saņēmām algu. Bibliotēka kopā ar Tautas namu rīkoja pasākumus - grāmatu stendus, izdeva sienas avīzi.

Alfons Liepiņš, bij. bibliotekārs