allazi.lv

Jau atkal pie „sasistas bļodiņas”

Novembra beigas Latvijai atnesa ne tikai pirmo rudens vētru, bet nu jau kārtējo banku krīzi. Šoreiz „sasitās bļodiņas” lomu nospēlēja Krājbanka, kuras nosaukumā pavisam nevainīgi rotājās vārds Latvijas, radot tautiešiem ilūziju, ka šai iestādei it kā nav nekā kopēja ar svešu valstu neskaidrajiem naudas „pieplūdumiem un aizplūdumiem”.

Akciju komercbankas – finanšu institūcijas, kas veidotas ar mērķi gūt maksimāli augstu peļņu, nešķirojot klientu valstisko piederību. Ieguldot šādu banku depozītos un vērtspapīros, mēs radam darba vietas citās valstīs un tā veicinam savu tautiešu izbraukšanu no Latvijas.

Izrādās, ka esam samērā stūrgalvīga tauta, jo bankrotējot vienai bankai, tūdaļ atveram kontu citā, par kuras naudas īstenajiem saimniekiem zinām tikpat maz, kā par iepriekšējiem. Kāpēc mēs tā darām?

Varbūt drošības dēļ? Tam ir grūti noticēt, jo no banku darbības vairāk vai mazāk esam cietuši visi. Atšķiras tikai zaudējumu apjoms un tas, vai to darījām kā noguldītāji, vai kā kredītņēmēji, kā investori vērtspapīros vai kā vienkārši nodokļu maksātāji.

Varbūt pelņas dēļ? Atkal grūti noticēt, jo ienākumi noguldījumiem bankās vienmēr bijuši mazāki kā inflācija un uzkrātas naudas vērtība tikai samazinājusies.

Mūsu nauda caur bankām (kā sistēmu) aizplūst uz ārzemēm, kur tās rada jaunas darba vietas, un mūsu bāliņi ir spiesti pamest valsti, lamājot valdību, ka Latvijā tiem nav nodrošināti apstākļi normālai dzīvei.

Vai ir vēl kāda cita iespējas? Vismaz daļai iedzīvotāju – jā, jo jau 16 gadus Latvijā darbojas krājaizdevu sabiedrības, kuru pieredze ir veiksmīga, kas maksājušas ievērojami augstākus procentus par noguldījumiem, un kas ieguldīja līdzekļus Latvijas izaugsmē.

Vēl varam veidot kooperatīvās bankas, kas piederētu pašvaldībām, kooperatīviem, sabiedriskajām organizācijām un vienkāršiem Latvijas iedzīvotājiem. Finanšu kooperatīvi (krājaizdevu sabiedrības) ir pirmais solis šajā virzienām, un šādu ceļu ir gājušas arī Skandināvijas valstis. Arī Siguldas novada iedzīvotāji jau sekmīgi iet šo ceļu, un 714 biedri veido lielāko Latvijas finanšu kooperatīvu ārpus Rīgas.

Zinot, cik ļoti labprāt viens tautietis „mīl ēst „ otru, rodas jautājums, kāpēc tad būtu jātic savējiem- Latvijas krājaizdevu sabiedrībām? Ko mēs no tā iegūstam?

Galvenokārt - atbalstām savu Valsti. Šo sabiedrību līdzekļi neaizplūst uz ārzonām, bet strādā tepat Latvijā - piedalās jaunu darba vietu veidošanā, vides un infrastruktūras sakārtošanā.

Kāpēc par to darbību cilvēki vēl joprojām ir vāji informēti? Tāpēc, ka par tām masu saziņas līdzekļos nemitīgi neskan uzbāzīgas reklāmas. Visu nosaka reklāma? Reklāma prasa ievērojamus naudas līdzekļus un to var atļauties tikai tie, kas ieguldījumus reklāmā atgūs ar uzviju no peļņas. To nevar atļauties sabiedrības, kuru mērķis nav pelņas gūšana par katru cenu.

Tā nu stāv mūsu tautietis ilgi domādams, kam lai atkal sēžas kamanās. Vai izvēlēties savu bāleliņu vai skaļi reklamēto cittautieti. Tas ir katra paša ziņā, tikai jāatceras kāda elementāra patiesība- noguldījumus depozītos apdrošina valsts, bet ieguldījumi vērtspapīros ir grūti kontrolējami. Depozīti savu vērtību naudas izteiksme saglabā, bet vērtspapīru svārstības ir neprognozējamas. Arī valsts darījumus ar kredītiem uzrauga un kontrolē, bet darījumi ar vērtspapīriem ir uz banku sirdsapziņas, kā tas šai reizē bija ar Latvijas Krājbanku. Gribi vai negribi, bet pamazām ir jāsāk domāt ekonomiskās kategorijās un analizēt esošo situāciju.

Un varbūt mums atkal kaut nedaudz ir jākļūst par patriotiem, kādi bija mūsu vecāki un vecvecāki pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Mīlēt savu tēvu zemi – tas ir svēts pienākums arī tad, ja tai ir grūti laiki, un mūsu vēsturiskā pieredze liecina, - ekonomiski tas ir pat ļoti izdevīgi.

Kur gūt informāciju? Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas mājaslapā www.fktk.lv ir pieejama informācija par visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas likumīgi darbojas Latvijas republikā. Sadaļā; krājaizdevu sabiedrības, mēs varam izvēlēties sev piemērotāko variantu un līdzdarboties savas valsts izaugsmē.

Bet varam turpināt kā līdz šim, ja rezultāts mūs apmierina.

Savās pārdomās dalījās ekonomists Ēriks Čoders

Krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs.